Teritoriālā sadalījuma vēsture

Rumbas pagasts ir senās kuršu zemes Bandavas ziemeļaustrumu stūris. Kuršu zemes bija ļoti ietekmīgas. Pat skandināvu zemju iedzīvotāji bijāja kuršus un stāstīja leģendas par kuršu valdnieka Lamekina varenumu.
Tomēr laikiem mainoties, 13.gadsimtā teritorija tika iekļauta Livonijas ordeņvalstī. Netālu, 1242.g. Kuldīgā tika uzcelta varena ordeņa pils.
Dažādos vēstures posmos Rumbas pagasta teritorija ietilpusi Livonijas ordeņa valstī, Kurzemes un Zemgales hercogistē arī cariskās Krievijas Kurzemes guberņā. 
Vēsturiski apdzīvojums šajā teritorijā saistīts arī ar kuršu ķoniņiem (latviskas cilmes vasaļi Kurzemē) - tagadējā Rumbas pagasta DR daļā kopš 1503. gada atradās Dragūnu dzimtas ķoniņciems Dragūni. Pēc nostāstiem, šajā vietā 1600. - 1629. gadu kara laikā poļi esot uzvarējuši zviedru dragūnus, tā arī cēlies ciema nosaukums . 
Kurzemes hercogistes laikā teritorijā attīstījās dažādas manufaktūras. 17.gs. Ēdas kļuva par vienu no lielākajiem Kurzemes manufaktūru centriem, kur darbojās dzelzsceplis, maltuve, gateris, ražoja lielgabalus, šautenes, mucas; Kalnmuižā bija kuģubūvētava, darvas ceplis, linu austuve. Bija izveidojušās vairākas muižas: Kalnamuiža, Ēķupe, Griķu muiža, Mundika, Maņģene, Piņķi un Veldzes pusmuiža, Mežamuiža. 
Rumbas pagasta teritorija ir ietilpusi vairākos citos administratīvajos veidojumos. 19. gs. astoņdesmitajos gados notika radikālas pārmaiņas Kurzemes administratīvajā iekārtā - Kurzemes guberņa tika sadalīta 8 apriņķos, starp tiem arī Kuldīgas apriņķis. Katrā apriņķī ietilpa vairāki pagasti - Kuldīgas apriņķī 1936. gadā bija 20 pagasti. 
Rumbas pagasta teritorija ietilpa gan Kuldīgas ( Kalnmuižas) pagastā, gan Griķu pagastā, gan Kūrmales pagastā, gan Zlēku pagastā. Līdz Otrajam Pasaules karam, lielākā daļa tagadējā Rumbas pagasta teritorijas ietilpa Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā, pārējā platība iesniedzās vairākās citu mūsdienu pagastu teritorijās.
1945.gadā Kuldīgas pagastā izveidoja Abavas, Griķu, Kuldīgas un Rumbas ciemu, bet pagastu 1949.gadā likvidēja. Rumbas ciemam 1954.gadā pievienoja Griķu ciemu, 1958.gadā – daļu Abavas ciema, 1977.gadā tika mainīta robeža ar Rendas ciemu. 
Padomju laikā tika izveidoti kolhozi “Venta”, “Kopdarbība” un “Dzimtene”. Darbojās Kudīgas mežrūpniecības saimniecība . Teritorijā izveidojās vairāki jauni centri - Mežvalde (izveidojusies kā mežinieku ciems Kuldīgas MRS), Venta (“Ventas” kolhoza centrs), Veldze (Rumbeniek - vasarnīcu ciems), bet vairāki vecie centri ir reti vai gandrīz nemaz neapdzīvoti, piemēram - Maņģene. 
1990.gadā tika nodibināts Rumbas pagasts. Administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Rumbas pagastā iekļauts viss bijušais Kuldīgas pagasts, izņemot Ventas kreisā krasta daļu, kas iekļauta tagadējā Pelču pagastā, savukārt Rumbas pagastam pievienota neliela platība Abavas kreisajā krastā, kas atradās Zlēku pagastā.

Rumbas pagasts ir senās kuršu zemes Bandavas ziemeļaustrumu stūris. Kuršu zemes bija ļoti ietekmīgas. Pat skandināvu zemju iedzīvotāji bijāja kuršus un stāstīja leģendas par kuršu valdnieka Lamekina varenumu.

Tomēr laikiem mainoties, 13.gadsimtā teritorija tika iekļauta Livonijas ordeņvalstī. Netālu, 1242.g. Kuldīgā tika uzcelta varena ordeņa pils.

Dažādos vēstures posmos Rumbas pagasta teritorija ietilpusi Livonijas ordeņa valstī, Kurzemes un Zemgales hercogistē arī cariskās Krievijas Kurzemes guberņā. 

Vēsturiski apdzīvojums šajā teritorijā saistīts arī ar kuršu ķoniņiem (latviskas cilmes vasaļi Kurzemē) - tagadējā Rumbas pagasta DR daļā kopš 1503. gada atradās Dragūnu dzimtas ķoniņciems Dragūni. Pēc nostāstiem, šajā vietā 1600. - 1629. gadu kara laikā poļi esot uzvarējuši zviedru dragūnus, tā arī cēlies ciema nosaukums . 

Kurzemes hercogistes laikā teritorijā attīstījās dažādas manufaktūras. 17.gs. Ēdas kļuva par vienu no lielākajiem Kurzemes manufaktūru centriem, kur darbojās dzelzsceplis, maltuve, gateris, ražoja lielgabalus, šautenes, mucas; Kalnmuižā bija kuģubūvētava, darvas ceplis, linu austuve. Bija izveidojušās vairākas muižas: Kalnamuiža, Ēķupe, Griķu muiža, Mundika, Maņģene, Piņķi un Veldzes pusmuiža, Mežamuiža. 

Rumbas pagasta teritorija ir ietilpusi vairākos citos administratīvajos veidojumos. 19. gs. astoņdesmitajos gados notika radikālas pārmaiņas Kurzemes administratīvajā iekārtā - Kurzemes guberņa tika sadalīta 8 apriņķos, starp tiem arī Kuldīgas apriņķis. Katrā apriņķī ietilpa vairāki pagasti - Kuldīgas apriņķī 1936. gadā bija 20 pagasti. 

Rumbas pagasta teritorija ietilpa gan Kuldīgas ( Kalnmuižas) pagastā, gan Griķu pagastā, gan Kūrmales pagastā, gan Zlēku pagastā. Līdz Otrajam Pasaules karam, lielākā daļa tagadējā Rumbas pagasta teritorijas ietilpa Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā, pārējā platība iesniedzās vairākās citu mūsdienu pagastu teritorijās.

1945.gadā Kuldīgas pagastā izveidoja Abavas, Griķu, Kuldīgas un Rumbas ciemu, bet pagastu 1949.gadā likvidēja. Rumbas ciemam 1954.gadā pievienoja Griķu ciemu, 1958.gadā – daļu Abavas ciema, 1977.gadā tika mainīta robeža ar Rendas ciemu. 

Padomju laikā tika izveidoti kolhozi “Venta”, “Kopdarbība” un “Dzimtene”. Darbojās Kudīgas mežrūpniecības saimniecība . Teritorijā izveidojās vairāki jauni centri - Mežvalde (izveidojusies kā mežinieku ciems Kuldīgas MRS), Venta (“Ventas” kolhoza centrs), Veldze (Rumbeniek - vasarnīcu ciems), bet vairāki vecie centri ir reti vai gandrīz nemaz neapdzīvoti, piemēram - Maņģene. 

1990.gadā tika nodibināts Rumbas pagasts. Administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Rumbas pagastā iekļauts viss bijušais Kuldīgas pagasts, izņemot Ventas kreisā krasta daļu, kas iekļauta tagadējā Pelču pagastā, savukārt Rumbas pagastam pievienota neliela platība Abavas kreisajā krastā, kas atradās Zlēku pagastā.

  • 20/01/2012

    Liels paldies no Rumbas pagasta pārvaldes un Lauras Čakle visiem, kas piedalījās un pārstāvēja pagastu 3.ziemas sporta spēlēs Kuldīgā 4. un 19.februārī! Lasīt vēl>>

  • 17/01/2012

    Pagastā turpmāk šādi kultūras un sporta pasākumi: Lasīt vēl>>